Dirižablis Gigants
Archives photographiques (Médiathèque de l'Architecture et du Patrimoine)
© CNM
Vairāki lieli portāli ļauj mums aplūkot attēlus, kuros redzams, kā zemes virsma izskatās no gaisa. To, kā pēdējās desmitgadēs aerofotogrāfijas mums kalpo pētniecībai, redzam šajās lieliskajās kolekcijās, kurās apkopotas attēlu galerijas par teritoriju ar ainavu, kas nemitīgi mainās. Tās dod iespēju atklāt arheoloģisko vietu pazīmes, kas ar neapbruņotu aci nav saskatāmas, un kalpo kā teritoriju pārvaldes rīks.
1. Aerofotogrāfiju pirmsākumi
Pirmā aerofotogrāfija tika uzņemta 1858.gadā no gaisa balona 80 metru augstumā, to fotografēja franču fotogrāfs Nadars. Vēlāk 20.gs. sākumā Eiropā no gaisa baloniem tika fotografēti ļoti daudzi vēstures pieminekļi, piemēram, Stounhendža Lielbritānijā, Roma un Ostija Itālijā.
Pirmā Pasaules kara laikā 1914.-1918.g. aerofotogrāfijas izmantoja, lai vadītu karaspēka pārvietošanos gan uz zemes, gan gaisā. Sākotnēji Vidusjūras austrumpiekrastes tuksnešainajā apgabalā angļu, vācu un franču karavīri bija uzgājuši Sīrijas antīkos pieminekļus, un vēlāk no 1925.-1942.gadam jezuīts A.Poidebards uzņēma patiešām neparastas šīs teritorijas fotogrāfijas.
1922.gadā Apvienotajā Karalistē O.G.S. Kraufords (Crawford) pirmais atklāja arheoloģiskās vietas, kas bija pilnībā saplūdušas ar apkārtējo teritoriju, tādos reģionos, kur izvērstās lauksaimnieciskās darbības rezultātā, tās uziet bija praktiski neiespējami. Krauforda fotogrāfijas atklāja “Veseksas spokus”, pagātnes fantomus, un pēc to publicēšanas tika sacelta milzu ažiotāža.
Rodžers Agače, Noyelles-sur-Mer, (Somme), skats no gaisa uz bronzas laikmeta apbedījumiem
© Ministère de la Culture / R. Agache
2. No pionieriem līdz mūsdienām
Visievērojamākās fotogrāfijas ir uzņēmis profesors Džons Kenets Sent-Džozefs (John Kenneth Saint-Joseph) laika periodā no 1939.gada. Pēc Otrā Pasaules kara viņš turpināja lidojumus ar Karalisko Gaisa spēku lidmašīnām. Vēlāk ar Kembridžas universitātes īpaši aprīkoto lidmašīnu un labi apmācīta pilota palīdzību, Sent-Džozefs turpināja fotografēšanu līdz pat 1980.gadam, uzņemot simtiem tūkstošu melnbalto fotogrāfiju. Viņš specializējās romiešu apmetņu izrakumu fotografēšanā.
Pētījumi tika veikti arī Vācijā (Irvins Skollars un Otto Brāšs), Beļģijā (Čārlzs Lēva) un vēlāk arī Itālijā, Spānijā, Nīderlandē, Rumānijā, Šveicē, Luksemburgā un Zviedrijā.
Francijā piecdesmitajos gados parādījās pirmā gaisa pētnieku paaudze, pie kuras piederēja arī Rodžers Agače (dzimis 1926.g.), kas pacietīgi un neatlaidīgi veica pētījumus Francijas ziemeļu teritorijās. Viņa ievērojamais darbs palielināja mūsu izpratni par Sommas departamentu pirms-romiešu un romiešu laikā. Viņš ir daudzu publikāciju autors, un viņš izstrādājis arī metodoloģiju pētījumu veikšanai no gaisa. Savu vairākus tūkstošus lielo aerofotogrāfiju kolekciju Agače uzdāvināja Francijas Kultūras ministrijai.
- Agačes kolekcijas Michael-fr mājaslapā
- Agačes kolekcijas Mémoire mājaslapā
- Francijas Kultūras ministrijas pārraudzībā esošā Rodžera Agačes mājaslapa
Another French pioneer was Roger Henrard (1900-1975). He was an exceptional pilot of exception, a hunter of good images and flew over and photographed the whole France. Henrard even obtained authorization to fly over Paris. The Heritage Services that preserve parts of his collections have digitized photographs of the Centre and Poitou-Charentes regions, the départements of the Somme and Orne and the towns of Angers and Elbeu.
Rodžers Henrards, Château de Chenonceaux (Indre-et-Loire), skats no gaisa, 1955.gads
© Inventaire général, ADAGP
Lielbritānijā
Bagātais aerofotogrāfiju mantojums, ko uzņēma Karaliskoe Gaisa spēku lidotāji pēc Otrā Pasaules kara, lai aģentūra Ordnance Survey varētu izgatavot kartes, joprojām tiek papildināts. Šīs aerofotogrāfijas plaši izmanto arheologi saviem pētījumiem un to nacionālās kolekcijas pārvalda kultūras mantojuma aģentūras Anglijā, Skotijā, Velsā un Ziemeļīrijā. Norfolkas grāfistes padome ir digitalizējusi grāfistes teritorijas aerofotogrāfijas, kas uzņemtas laika periodā no 1946. līdz 1988.gadam.
Kopš piecdesmitajiem gadiem daudzos Lielbritānijas reģionos aktīvi darbojas aerofotogrāfi. Daudzas no šīm fotogrāfijām ir digitalizētas un ir pieejamas tiešsaistē. Piemēram, Normana Makkorda (Norman McCord) fotogrāfijas ir pieejamas SINE mājaslapā.
Paula Gilmana un citu autoru fotogrāfijas tiešsaistē pieejamas interneta vietnē ‘Unlocking Essex’s Past’. Šo mājaslapu izveidoja un uztur Eseksas grāfistes padome kā vienu no kultūras projekta “East of England Sense of Place” sadaļām.
Tivolī, feuille IGM 150
Villa Hadriana, infrasarkano staru fotogrāfija, 1970.gads
© ICCD /Aerofototeca
Itālijā
Aerofototēku (Aerofotogrāfiju arhīvu) izveidoja Izglītības ministrija 1958.gadā, lai veicinātu izpratni par vides, arhitektūras, arheoloģijas un mākslas nacionālā mantojumu un lai saglabātu to. Aerofototēka, kas kopš 1973.gada ir daļa no Ufficio Centrale del Catalogo, sākotnēji galveno uzmanību pievērsa arheoloģiskajai izpētei, bet vēlāk paplašināja savas aktivitātes,aptverot teritoriju kopumā. Jau vairākus gadus Aerofototēkas politikas vadlīnijas paredz seno kolekciju pārņemšanu savā pārvaldībā.
Websites:
- http://www.iccd.beniculturali.it/istituto/aerofototeca.html
- http://www.iccd.beniculturali.it/servizi/aerofototeca.html
- http://www.iccd.beniculturali.it/standard/fotoaeree.html
Polijā